Virslīga kā vērtība, kas jāparāda citiem


 Foto: Aivars Liepiņš, Dienas medijiRaķetes izšautas, un divas pirmās jaunā gada nedēļas tām līdz. Kuriem ar vecgadā uz lapiņas pierakstītajām apņemšanām labāk, kuram kā vienmēr, bet lēnām atbrīvojoties no uzēsto karbonāžu smaguma iekustamies 2013. gadā. Janvāris Latvijas futbolā nekāds skaļais šķiet nav bijis nekad, kaut pilnīgi zem kupenām arī nav bijis jāmeklē. Tā arī šosezon, kad papildus jaunumiem par kāda spēlētāja došanos šurp vai turp tiek izspēlēts Virslīgas ziemas kauss.

Vajadzīgs vai nē? Vajadzīgs noteikti, bet varbūt ne janvārī, ko pierāda divu klubu atteikšanās no dalības. Tāpat iespējams vairāk vajadzēja piedomāt pie organizatoriskajiem jautājumiem. Rezultātus jau uzzināsim, bet ja nu kāds pēc futbola izsalkušais spēles vēlēsies redzēt, nāksies izdomāt pietiekami labu atrunu kāpēc nav būts darbā. Līdz šim, taču esam deklarējuši, ka spēlējam skatītājiem (arī par spīti tam, ka šoreiz turnīrs vairāk domāts klubiem).

Tik tālu gan šoreiz pietiks, jo kaut marts vēl šķiet aiz trejdeviņiem sniega kalnu, kā pierādīja lietus Ziemassvētku rītā, pie plusiem tas kūst ātri, un jaunā Virslīgas sezona tepat vien ir. Pērnais gads kļuva par pirmo, kad Latvijas futbola čempionātu organizēja jaundibinātā Virslīgas biedrība. Atzīmes netika liktas un varbūt arī nevajadzēja. Pirmais, tomēr kā pirmais, ieskriešanās un izmēģinājuma gads. Darīt to tagad ar visdrīzāk nebūtu vērts, jo gads tomēr ir noslēgts, tāpēc liksim vien to 2012. svētpilnā mierā un palūkosimies uz tām lietām, ko šogad mēs varētu vēlēties ieraudzīt un piedzīvot jaunā kvalitātē. Kā nekā apkārt runā, ka šim vajadzētu būt Latvijas futbola gadam, nebūs ne Olimpiskās spēles, ne Pasaules vai Eiropas čempionātu, tādējādi visa uzmanība pašmāju kājbumbas meistariem. Būtu grēks to neizmantot, tāpēc atliek vien ķerties klāt, tik vien kā jāatrod īstais gals. Lai arī varētu vēlēties vairāk tekstu no pašas Virslīgas puses vai kādiem ekspertiem, kuru viedoklis nav iepriekš izlasīts jau citās lapās, beidzot mums ir čempionāta mājaslapa, ir arī Virslīgas apskats un arī radio NABA viļņos klausāmais Ole, kurš galveno uzmanību velta tieši Latvijas futbolam. Šķiet nebijis gadījums ir arī Virslīgas spēļu translācijas pārdošana uz ārvalstīm, kas mazākas dalības maksas izskatā, beidzot atnesusi labumu arī klubiem. Turklāt tiek runāts arī par vairāku spēļu translēšanu TV6, vai vēl ko var vēlēties? Informācija, protams, ir labi un svarīgi. Video translācijas palielina iespēju vairāk cilvēkiem to ieraudzīt un iegādātā statistikas analīzes sistēma atraisa rokas žurnālistiem un jau esošajiem interesentiem, taču jauni piesaistīti netiek. Cerēt, ka tikai ar šiem komponentiem pietiks cilvēku plūšanai uz stadionu būtu naivi un pat muļķīgi. Iespēja spēli redzēt TV vai internetā dažiem tieši liks palikt mājās, tāpēc, tam, ko viņi vēros ir jābūt tik kvalitatīvam, lai nākamajā reizē izvēle kristu par labu stadionam. Un šeit jāatgriežas jau pie iepriekšējā starpsezonā runātā par to, no kuras puses spēle tiek pasniegta, gan video, gan foto formātā. No tribīnēm kā fonu izvēloties ēkas vai uz tribīnēm. (Vairāk par to šeit) Un tā jau ir runa par produkta iesaiņošanu, par reklāmu, par kuru vietējā futbola vidē šķiet domāts nav ļoti sen. Novirzīt iekasētās soda naudas labdarībai, protams, ir ļoti labs un cēls mērķis un pērn, tas bija ļoti pareizi, taču pie citiem apstākļiem vai svarīgāk nebūtu to ieguldīt Virslīgas reklāmā? Vai ņemot vērā samazināto dalības maksu pat radīt speciālu iemaksu šādām vajadzībām? Tas uzreiz negarantēs tūkstošu pieplūdumu, taču mainīs priekšstatus, domāšanu un attieksmi, un tad varam sagaidīt arī cerētos pūļus. Jāatzīst, ka esmu tālu no basketbola, taču ja mana interese būtu kaut nedaudz lielāka un nepatika pret konkrētām personām nedaudz mazāka es jau sen sēdētu basketbola kluba VEF spēlēs. „Sports ir mūsdienu karamāksla” mani „paķer” – laba kvalitāte, interesanta vārdu un domu spēle, efektīvi momenti un pati ideja. Basketbolisti gan tēmē hokejam līdzīgā virzienā, vienu klubu cenšoties pacelt pāri valstij (VEF – Latvijas komanda) un, manuprāt, tā ir viena no lielākajām kļūdām. Futbolam šāda izlecēja nav un vērtība ir tieši pašmāju čempionāts, kas tikai jāpierāda arī citiem. Ar video rullīti, protams, nebūs gana un Virslīgas brendingam, ja par labu tādam nosliecamies vajadzētu būt kompleksam pasākumu kopumam, turklāt prātā paturot arī to, ka tas ir tikai veids, kā potenciālo skatītāju dabūt zaļā laukuma priekšā. Tas vai spēsim viņā radīt vēlmi tur atgriezties jau būs pašu klubu, spēļu organizētības un stadiona infrastruktūras ziņā.

Komentāri (0)  |  2013-01-15 05:14  |  Skatīts: 5070x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ