Nesenā pagātnē viesojoties tādā Eiropas futbola valstī kā Vācija, izdevās pasēdēt pie viena galda ar savulaik "Werder" bērnu un jauniešu sistēmā darbojošos treneri. Saruna ar vīru, kura skatiens vērojis kā izaug vairākas mūsdienu zvaigznes nenoliedzami aizrauj. Taču šoreiz par nedaudz citu tēmu. Tā kā pieminētā kunga draugi un paziņas vēl joprojām saistītas ar futbolu, tai skaitā talantu meklēšanu, izdevās uzzināt, ka ik pa laikam acis tiek mestas arī Latvijas virzienā. Kā nu ne, tīrradņus iespējams atrast visur, galvenais tos laicīgi pamanīt un noslīpēt. Ir bijuši gadījumi, kad pēc cenas uzzināšanas interese saskrējusi papēžos, taču citreiz tur to nospiedis pats futbolists. Jautāsiet kā? Gluži vienkārši, ar savu intelekta un inteliģences līmeni. Par gadījumiem, kad
pircēji pēc pāris teikumu pārmīšanas ar futbolistu, teikuši "paldies", dzirdēts ne tikai no vāciešiem vien. Baumu līmenī šāda informācija izskanējusi par vairākiem mūsu jaunajiem talantiem un grandiem gan no Premjerlīgas, gan Eiropas dienvidiem. Rietumeiropā jau sen ir beigušies tie laiki, kad futbolists tiek skatīts vien pēc cepures jeb pareizāk sakot, spējām laukumā. Protams, ir svarīgi fiziskie un tehniskie rādījumi, kā arī iederēšanās vienā vai otrā taktiskajā shēmā. Taču tik pat svarīgi ir arī tas, kā futbolists sapratīsies ar treneri, komandas biedriem, kā runās ar presi un ar ko nodarbosies ārpus futbola laukuma. Ir izņēmumi, zvaigznes ar grūtiem raksturiem, taču tie ir izņēmumi un tādi mēdz būt visur. Turklāt ir vārds, kas viņus atšķir no mūsējiem – zvaigznes. Latvijā tādas ir tikai debesīs, kaut ne reizi vien sevi šādā lomā redz arī vairāki spēlētāji. Tik tikko izrāpies no skolas sola, iesitis pāris vārtus Virslīgā un deguns jau sniedzas augstāk par stadiona gaismekļiem. Piemēri nav tālu jāmeklē. Protams, šāda attieksme mēdz būt pārejoša, diemžēl ne vienmēr. Turklāt ja izglītotākie pie pareizajiem secinājumiem nonāk ātrāk. Tie kam jaunu zināšanu un pieredzes iegūšana asociējas vien ar jaunu alkoholisko dzērienu notestēšanu un jauna naktslokāla apmeklējumu, tā arī paliek mūžam perspektīvie. Pieplusot varētu arī valodas zināšanas. Nav jābūt teicamniekam, lai uz vienkāršiem jautājumiem angļu valodā, tik pat vienkārši arī atbildētu. Tā vietā, lai smaidītu, raustīu plecus un lauzīti izspiestu "ai dont nov" vai "jes". Iespējams Latvijā vēl nav izaudzis neviens supertalants, taču labi spēlētāji mums ir. Otrs vai viņi ir gana gudri, lai šo savu talantu izceltu. Vidējas klases spēlētāji ir ļoti daudz, tāpēc tirgū uzvar tie, kas ir labāki pārējos komponentos. Iedomāsimies, ka esat treneris un jums jāizvēlas starp 20 vienāda klases spēlētājiem. No tiem pieci ir iedomīgi, pieci kašķīgi, bet 9 zin tikai savu dzimto valodu. Savukārt, viens atlikušais ir komunikabls, draudzīgs, prot svešvalodas, turklāt paspējis iegūt izglītību, kas ir augstāka par vidējo. Izvēle šķiet ir skaidra. Kaut arī daudzi futbola klubi un skolas, šīm lietām uzmanību vēl joprojām nepievērš, arvien vairāk sāk parādīties tādas, kurām personības izglītošanās šķiet tik pat nozīmīga kā futbola prasmju attīstība. Šobrīd latviešu skaits, kas spēlētu kaut vai spēcīgo līgu lejasdaļu komandās vai dažādos vidējas klases čempionātos nemaz tik augsts nav. Taču esmu pārliecināts, ka jau drīz šis skaits sāks ievērojami pieaugt. Un nebūs brīnums, ka lielāko tiesu pārstāvēs tieši tās skolas, kam nav sveša arī spēlētāja personības attīstība.
To kādas ir attiecīgo aroda speciālistu domas par šo tematu, jautājām FS METTA/Latvijas Universitāte galvenajam trenerim Andrim Rihertam un aģentūras "PRIME Athlete Management" futbola aģentam Edgaram Ikstenam.
Andris Riherts (FS "METTA/Latvijas Universitāte" galvenais treneris)
Intelektu un inteliģenci uzskatu par pašu galveno spēlētāja meistarības noteikšanā. Ja šis līmenis būs augsts, tas palīdzēs pieņemt pareizos lēmumus un noslēpt mīnusus. Šie vārdi sevī slēpj spēlētāja/cilvēka pozitīvās īpašības un spējas. Protams, lai viņš spētu izpausties ir vajadzīgs labs kolektīvs, bet, lai tādu izveidotu, katram šī kolektīva dalībniekam ir jāzina sava loma. Atrast savu lomu komandā palīdz tās biedri un savā ziņā arī treneris. Pēc manām domām, katrs treneris redz individuāli vai spēlētājs iekļausies konkrētajā kolektīvā neskatoties uz intelekta līmeni vai ne.
Edgars Ikstens ("PRIME Athlete Management" futbola aģents)
Kā vari novērtēt cik liela nozīme ir futbolista inteliģencei un intelektam?
Šīm lietām ir ļoti liela nozīme un tas skar vairākus aspektus. Rietumeiropā (un ne tikai) ļoti lielu vērību pievērš tam, kā konkrētais spēlētājs iederēsies komandā, ne tikai taktiskajā shēmā ar savām tehniskajām un fiziskajām īpašībām, bet arī ar raksturu. Ļoti svarīgi ir kā viņš sapratīsies ar komandas biedriem, kas ietver valodas prasmes, savstarpējas komunikācijas spējas un personīgo ambīciju upurēšanu komandas interesēs. Protams, katram trenerim vai sporta direktoram ir savi kritēriji, kuriem tiek pievērsta lielāka uzmanība.
Kas tavuprāt ir tās lietas, kā futbolistu vajadzētu attīstīt gan jaunībā, gan pašam attīstīties, lai nākotnē viņš nekļūtu par "futbolistu muļķi", kuram galvā nekā cita nav?
Ļoti liela nozīme ir trenerim, kas strādājis ar futbolisti 14-18 gadu vecumā. Varētu teikt, ka tajā posmā veidojas sportista rakstura īpašības. Arī Latvijas futbolistos var pamanīt konkrētas īpašības vai prasmes, atkarība no treneriem pie kuriem viņi trenējušies, kādā konkrētā posmā. Ir svarīgi jau tajā vecumā „sakārtot galvu”, jo pēc tam tas ir arvien grūtāk, bet ne neiespējami - ir arī tādi piemēri. Arī tad, kad futbolists kļuvis par profesionāli, ir svarīgi sevi pilnveidot kā personību - lasot literatūru, gan par futbolu, gan par citām lietām (kas nu kuru interesē). Citādi iestājās tā sauktais „dārzeņa” periods un zūd motivācija augstākiem mērķiem.
Vai pašam ir gadījusies līdzīga pieredze?
Spēlētājus ar ko strādāt izvēlos rūpīgi - ļoti svarīga ir darba ētika un vispārējais intelekts, jo tad rezultāts neizpaliks. Zinu, ka Latvijas spēlētāju tirgū ir bijuši tādi gadījumi, kad darījumi nav izdevušies kādu futbolistu īpašību dēļ (domāju, ka daudzi zina šos gadījumus, uzvārdus nesaukšu), taču tas biežāk bijis valodas trūkums vai arī uzvedība ārpus laukuma. Daudzi nesaprot, ka, lai tiktu pie profesionāla līguma, jau kādu laiku pirms tam ir jābūt profesionālim savā attieksmē, pret darbu un sevi visas 24 stundas diennaktī, nevis tikai 2 stundas uz futbola laukuma.
Elvijs Ērglis
