1924. gadā izveidojās kāda dīvaina komanda, dēvēta par Melno masku. Lūk, kā šīs komandas gaitas aprakstījis žurnālists Arnolds Šmits:
„Bija 1924. gada aprīļa vakars, kad satikās 3 vīri, kuri reprezentēja 3 dažādas biedrības. Izrādījās, ka likts pamats ļoti īpatnējai idejai. Tās realizēšanu nenācās gaidīt ilgi. Vasarā LSB laukumā sacentās RFK un Amatieris. Savrupēji nogrupējušies stāvēja 9 vīri – daži sporta darbinieki un futbolisti, kurus notikumi laukumā šoreiz pavisam neinteresēja. Savādās apspriedes nobeigumā realizējās lēmums dibināt jaunu futbola klubu, kur neatkarībā no tautības, savervējami visi labākie Latvijas futbolisti. Lēmums jo īpatnējs vēl bija tādēļ, ka katram futbolistam pagaidām atļauts startēt arī no savas līdzšinējās biedrības. Drīz komplektējās arī 11 spēlētāji un daži rezervisti. Ļoti efektīgi bija tērpi, kur dominēja tikai 2 krāsas – balta un melna. Lai efekts būtu jo lielāks, paredzēja, ka vienība izies laukumā melnās maskās un līdz ar to radās arī attiecīgs nosaukums – Melnā maska. Kluba mērķi visumā šķita ļoti cēli: nodibināt spēcīgu futbola vienību, kurai jāuzstājas ārzemēs. Kad noskaidrojās spēlētāju sastāvs, izrādījās, ka tam piemīt īsti starptautisks raksturs. Starp 11 futbolistiem bija vācu, krievu, angļu, poļu un arī viens latviešu spēlētājs. Šie futbolisti nāca no 2 biedrībām – Ķeizarmeža un JKS.
1924. gada 25. oktobra vakarā Melnās maskas spēlētāji devās uz Kauņu. Tur jau rībēja varenas reklāmas bungas. Laikraksti zināja stāstīt, ka uzstāšoties kāda slavena zviedru vienība. Paši rīkotāji gan vēlāk taisnojās, ka nav reklamējušies kā zviedri. Lai nu kā, bet 26. oktobrī Kauņā tika pārsniegti visi skatītāju rekordi. Sacīkstē ieradās toreiz vēl neredzēts skaits vērotāju – vairāk kā 5000 cilvēku. „Zviedru” futbolistu pretinieks bija Kauņas LFLS. Skatītāji domāja no viesiem redzēt futbola spēles brīnumus. Tomēr notika vilšanās. Zem neierastajām maskām, kas apsedza visu galvu, spēlētāji svīda, bez tam melnās maskas bieži aizsedza arī skatu. Skatītāji nemitīgi kliedza un uzmudināja atsegt maskas. Netrūka arī tādu, kas maskotajos vīros pazina latviešu futbolistus un visas ilūzijas par zviedriem bija zudušas. Rīdzinieku sastāvā ietilpa: vārtos A. Graupners, aizsargos Hodžs un Svistuņenko, pussargos Lorencs, Maļušins un Šadeiko, uzbrukumā A. Plade, Starzdiņš, Stančiks, V. Plade un Šarfs. Tas bija ļoti spēcīgs komplektējums, tomēr kopējās saspēles trūka. Melnai maskai šī izrādījās negaidīti bēdīga uzstāšanās. Stāvokli nevarēja glābt arī tiesnesis. Kaut gan viņš spēles beigas nosvilpa nedaudz minūtes ātrāk par normālo laiku. LFLS uzvarēja (3:1). Šāds negaidīts un smags fiasko salauza visu ticību nākotnei. Smiekliem pavadīti, izsvilpti un nokārtām galvām spēlētāji atstāja laukumu. Svešinieki bija atmaskoti un 5000 skatītāji smagi piemuļķoti. Atgriežoties Rīgā, Melnās maskas dalībniekus un vadītājus sagaidīja ļoti bargs liktenis – viņus visus diskvalificēja.”
Ainis Ulmanis
Patiesībā bija tā
Futbols Latvijā 1907 - 2009
147 - 148 lpp
