Zālienu eksperts Ansis Birznieks: Mākslīgo zālienu zemās izmaksas ir mīts


 Pirmais, kas ienāk prātā izdzirdot vārdu futbols visdrīzāk ir bumba, taču sporta karalis noteikti nav iedomājams bez vēl kāda ļoti svarīga elementa, proti, zāliena. Pēdējos gados Latviju pārņēmis sintētisko laukumu bums, taču jebkurš piekritīs, ka sporta karalim uz dabīga materiāla ir pavisam cits smeķis. Viens no cilvēkiem, kas rūpējas par to, lai Latvijas zaļo laukumu kvalitāte būtu pēc iespējas patīkamāka ir ''Easygreen'' zālienu eksperts Ansis Birznieks.

Ansis ir dārznieks jau paaudzēs, taču viņš īpaši pievērsies tieši zālienu ierīkošanai un kopšanai. Par zālieniem viņš runā aizrautīgi un var just, ka tā tik tiešām ir viņa sirdslieta. Turklāt inteliģentais speciālists ir gatavs arī izglītot. Tūliņ pēc pirmā jautājuma tieku arī pie aizrādījuma jeb pareizāk – pamācības. Man tiek pastāstīts, ka zālājs pēc definīcijas esot tas, kur ganās govis, savukārt velēna, kas netiek izmantota lauksaimnieciskos mērķos dēvējama par zālienu. Pasvītrojot definīciju savā prātā turpinu, uzzinot daudz jauna un interesanta.

Pirmkārt jau kā vispār izdomāji, ka vajadzētu sākt nodarboties ar zālienu kopšanu, vēl vairāk, kā pievērsies sporta (futbola) laukumiem?
Jau kopš bērnības esmu gribējis būt dārznieks, jo dzimtā neesmu pirmais šī aroda pārstāvis. Ceļš uz Bulduru dārzkopības skolu bija likumsakarīgs. Uzreiz pēc Bulduriem sāku nodarboties ar dārzu ierīkošanas un uzturēšanas biznesu. Par cik zāliens parasti aizņem ap 70% no dārza platības un visbiežāk ir problēmu un kreņķu cēlonis, lēnām sāku šajā tēmā iedziļināties pastiprināti. Kopā nu jau 16gadi kopš pirmā ierīkotā zāliena.

Vai šajā arodā kaut kur iespējams iegūt speciālu izglītību un ko Tu esi mācījies?
Labs pamats ir Bulduros – augsnes zinātne, mēslošanas mācība, botānika, augu aizsardzība u.c. Latvijā tieši zālienu jomā speciālu izglītību iegūt ir neiespējami, pat informācijas, mācību materiālu, kas atbilst modernām tehnoloģijām un domāšanai praktiski nav. Darbojoties meklēju iespēju apgūt ko papildus. Informācijas druskas ir internetā, taču uz šādu fragmentāru informāciju nevar balstīt nopietnu profesionālu darbību.

Izlēmu mācīties un par cik vienīgā iespēja ir ārzemēs, tad devos uz Vāciju, kas klimata un izpratnes ziņā ir tuvākā valsts ar augsti attīstītu sporta zāliena kultūru. 2010.gadā nomācījos pirmo intensīvo speciālo kursu – futbola laukumu kopējs – ierīkošana un kopšana, 2011.gadā pabeidzu atlikušos 2 kursus. Deula Bayern dārzkopības skolā, kas pazīstama arī kā futbola laukumu kopēju un greenkeeperu (Golfa laukuma zālienu kopēji) skola. Pirmo, pamata kursu, beidzu kā labākais grupā, kas apliecina Bulduros iegūto un praksē uzlaboto pamatzināšanu līmeni, kas nebija sliktāks par vāciešiem. Šīs mācības vada profesori un doktori ar izcilām zināšanām un pieredzi, kas ikdienā praktizē kā eksperti, konsultanti futbola un golfa industrijā. Uzzināju tiešām daudz pilnīgi jauna, iepazinu daudzus pedagogus, kam dažkārt prasu padomu joprojām.


Ansis Birznieks mācībās Vācijā (Foto no personīgā arhīva) 

Nākamo soli plānoju Anglijas virzienā, kas pat pasaules mērogā var lepoties ar vēsturisku un izcilu zālienu kultūru, tajā skaitā ar futbola zālienu tradīcijām un prasmēm. Ceru šajā ziemā mācīties un praktizēties tur.Sporta zāliens turklāt ir specifiska zāliena nozare, un tam ir būtiskas tehnoloģiskas atšķirības (augsne, būve, kopšana, lietošana u.c.) no tradicionāla mauriņa zālienā.

Sāksim ar jautājumu, ko noteikti tev bieži vaicā -  no kurienes tās svītras un rūtis uz zālieniem, bieži pat soda laukums un centra aplis ir citā tonī, kā to panākt?
Strīpas uz zāliena nav ne dažādas zāliena sugas, ne speciāli uzkrāsotas – zālienu pļaujot ar atbilstošu pļaujmašīnu, pareizos virzienos, iegūst tiešām glītu rakstu, ko nodrošina aiz cilindriskā tipa pļāvējiem novietots rullis, kas zālienu ‘piegludina’, jeb pieliec kustības virzienā. To zinot, var attīstīt mākslu, ko arī ārzemēs redzam. Diemžēl mūsu laukumos šādas pļaujmašīnas nav, taču ceru, ka nav līdz ilgi tiem laikiem, kad tāda būs un arī Latvijā būs glīti laukumi.  

Vispirms neaiztiekot laukumus ko apkop Tu, kāda, tavuprāt, ir futbola zālienu kvalitāte Latvijā?
Kopumā futbola zālienu kvalitāte Latvijā ir vidēja un slikta. Par laimi, liela daļa padomju gados būvētu stadionu un laukumu ir būvēti labi, kas ir svarīgs pamats nākotnei. Arī vairāki pēdējo gadu stadioni uzbūvēti lielākoties atbilstoši vai ir uzlabojami bez kapitāliem ieguldījumiem. Diemžēl bieži sastopu arī pilnīgi nepareizi būvētus laukumus, kas nozīmē lielas uzturēšanas izmaksas un neatbilstošu zāliena kvalitāti. Tajos laba rezultāta iegūšanai jāveic nopietnas rekonstrukcijas.

Neko nevaru pārmest laukumu apsaimniekotājiem – savas rocības un zināšanu ietvaros tie dara, ko saprot, taču zināšanu praktiski nav. Anglijā un Vācijā ir amats – Groundsman, Platzwart (laukuma kopējs), kas ir speciāli mācīts speciālists, kas izprot zāliena būves pamatus, prot laukumu pareizi kopt, pielietojot pareizās metodes un materiālus. Mums tie ir stadionu vadītāji, kas iedziļinājušies tēmā un ‘vaktē’ strādniekus, kas izdara ko liek, vai arī fanātiķi, kam praktiski nav teorētiskās bāzes, taču ir daudzu gadu pieredze un mīlestība pret savu laukumu. Diemžēl jāatzīst, ka apstākļos, ja laukums nevar atļauties normālu pļaušanas plānu, normālu mēslošanas plānu un laistīšanu, tad par kvalitāti runāt būs grūti. Nerunājot par papildus kopšanas pasākumu finansēšanu, kas, lai uzturētu vai paceltu zāliena kvalitāti ir ļoti nepieciešami ik gadus! Bieži laukumi ir pārlietoti, jo neviens neklausa kopēju un tik dragā, tādējādi ātri nonākot pie zāliena sabrukšanas.

Kur pie mums ir kvalitatīvākais zāliens?
Ļoti labu laukumu ieraudzīju Preiļos, gan vizuāli, gan no zelmeņa, gan no būves kvalitātes viedokļa. Mācībās satiku Romānu, kas par laukumu atbild – ieinteresēts, atbildīgs cilvēks, nav brīnums par rezultātu. Vizuāli labs laukums ir Liepājā "Daugavas" stadionā, taču būvējot ir pieļautas būtiskas nepilnības, kas agri vai vēlu novedīs pie nepieciešamības laukumu uzlabot. Salīdzinoši labs laukums ir arī Arkādijā. Visi šie uzskatāmi par ļoti saudzīgi(maz) lietotiem un labi koptiem laukumiem.

Tagad gan ķeramies klāt pie tavējiem, ar kuriem laukumiem nodarbojies un kāds ir to pašreizējais stāvoklis, kā izdodas tos sagatavot sezonai un kas ir lielākās problēmas?
Es palīdzu uzturēt un uzlabot Ventspils Olimpiskā centra galveno un treniņu laukumu, šogad plānots uzlabot arī otro treniņlaukumu. Galveno laukumu pagājušajā gadā pacēlām ļoti labā līmenī, arī pats biju ļoti apmierināts. Arī šeit vairākus gadus veicot tikai pamatkopšanas darbus ir iekrājušās problēmiņas, ar kurām veiksmīgi cīnāmies. Šeit noteikti nopelni ir stadiona vadībai un futbola klubam, kas izprot zāliena vajadzības un rod tam finansējumu.

Tāpat palīdzu uzturēt labā kārtībā Ogres stadionu, kas arī ir labas kvalitātes zāliens, neskatoties uz neatbilstošu augsnes sastāvu. Šeit arī jāatzīmē Māra Kuriloviča personīga iesaiste – viņš ir mācījies manos kursos, interesējas un domā par laukumu.

Zemgales Olimpiskais centrs tiek samērā labi uzturēts un ceru, ka šogad izdosies parādīt šī laukuma potenciālu, jo laukums ir labi būvēts.

Katru gada sāku sadarbību ar jauniem un jauniem laukumiem – drīz beigsim pilnu Ādažu stadiona rekonstrukciju, palīdzēsim uzlabot "Daugavas" stadionu Rīgā, kam ilgstoši trūcis pamatīgākas pieejas, ļoti ceru, ka izdosies to pacelt labā līmenī! Uzlabosim Carnikavas laukumu, par sadarbību runājam ar Skonto, Ķeizarmeža bāzi, Rēzekni, Tukumu, Mērsragu un daudziem citiem laukumiem. Tā, ka process iet uz labo pusi! Lai es varētu kā palīdzēt, nepieciešams izpildīt ‘mājas darbu: 
Vajadzīgs kārtīgs cilvēks, kas spēj veikt kopšanu – pļaut, mēslot, laistīt, kā arī uzņemt zināšanas par zālienu;

Vajadzīgs laukuma īpašnieks, kas spēj nodrošināt vismaz šo pamata apjomu, kaut neliela sapratne par zāliena vajadzībām un zināmas finanses, lai zālienu uzturētu un uzlabotu. Atkarībā no zāliena stāvokļa tas ir 1000-3000Ls/gadā.

"Easygreen" rīcībā ir dažāda specifiska zāliena kopšanas tehnika, ko nav saimnieciski iegādāties katram, laukumam – vienības izmaksas ir 10-25 tūkstoši eiro, taču vienā laukumā jālieto 1-2 reizes gadā vai pat reizi pāris gados.

Kad dzirdu, ‘ka mums nav naudas, ko ieliet degvielu pļāvējā, nerunājot par mēslojumu’, tad par ko mēs varam runāt? Un tajā pašā laikā uzbūvējam mākslīgo laukumu par pārsimts tūkstošiem latu, kam atkal nav ne santīma atbilstošai kopšanai un tehnikas iegādei !

Kāds ir optimālais zāliena noslogojums nedēļā?
Optimālā slodze 20-25 stundas nedēļā. 

Kas (tai skaitā cik ilgs laiks) pavasarī ir vajadzīgs, lai zālienu pēc iespējas ātrāk dabūtu gatavu spēlēšanai vai būtu iespējams spēlēt jau no sezonas sākuma martā?
Zāliena ''starts'' pavasarī visvairāk atkarīgs no dabas un tā pagaidām nepakļaujas datumiem un grafikiem. Spēlēt drīkstētu tikai tad, kad sākusies veģetācija un zāliens vismaz reizi nopļauts.

Ko darīt, lai tas notiktu iespējami ātrāk?
Zālienu labi kopt un uzturēt, sevišķi labi sagatavot ziemošanai, lai pavasarī zāliens ’mostas’ bez slimībām un bojājumiem;

Ziemā nestaigāt pa laukumu un nepiemīdīt sniegu;

Iespējami ātri veikt agros kopšanas pasākumus – ecēšana, kolīdz var – pavasara mēslojums;

Ja gribas ātrāk – jāierīko apkure un jākurina (tādas iespējas tehniski ir tikai pāris laukumus un arī tur netiek bieži izmantotas, jo izmaksas ir ļoti lielas)

Marts nav reāls praktiski nekādā gadījumā, jo normāli zāliens sāk veģetāciju aprīļa otrā pusē vai pat maija sākumā!


Zāliena sagatavošana Ogres stadionā (Foto no personīgā arhīva) 

Agrāk "Skonto" stadionam bija kupols, ja tāds vēl būtu spēlēt "Skonto" stadionā varētu cauru gadu (vai vismaz uzreiz sākoties sezonai)?
Cik lasu ārzemju presē, pasaulē ir viens vai daži laukumi, kas ir ar pilnībā slēgtu jumtu, taču no speciāliem materiāliem un dabīgs zālienam tur tik tiešām ir iespējams augt. Latvijā neredzu šādu iespēju, jo sniega svars un garā ziema dara savu.

Pat tepat Polijā spēlē pēc shēmas rudens-pavasaris, kā laukumi tiek gatavoti, lai tur varētu spēlēt ziemā?
Neticu, ka Polijā, kur klimats tikai nedaudz maigāks, kā mums uz dabīgā zāliena spēlē cauru ziemu. Pat Vācijā nespēlē!

Pie mums dabīgo zālienu kļūst aizvien mazāk vai nebaidies, ka drīz vairs nebūs ko apkopt?
Ja turēsimies pie veselā saprāta un ieklausīsimies sirdsapziņā, tad noteikti dabiskie laukumi būs arvien vairāk, jo:

Dabīgā laukuma ierīkošana ir vismaz 2 reizes lētāk kā mākslīgā!

Dabīgā laukuma mūžs ir vairāk nekā 30 gadi, labi kopjot un ik pa 10-20 gadiem nedaudz rekonstruējot tas var būt daudz garāks.

Ir pierādīts, ka dabīgā zāliena vienas spēles stundas izmaksas ir krietni zemākas kā pareizi ierīkotam un uzturētam mākslīgajam segumam. Latvijā pašreiz esmu redzējis vien pāris mākslīgos laukumus, kas uzbūvēti tiešām kvalitatīvi un pareizi! Daļa ir traģiska, un būtu nepieļaujam to ekspluatācija! Diemžēl ir radīts, un tiek uzturēts nepareizs priekšstats par mākslīgā zāliena ‘nevajadzību kopt’ un spēlēšanu ‘24/7 365 dienas gadā’. Taču reālā dzīve arī Latviju noliek un noliks pie vietas – mākslīgo laukumu mūžs pie mums ir vien daži gadi, pareiza uzturēšana prasa kopšanu katru dienu, jo ir lielāka slodze – tam nepieciešama speciālas un dārgas iekārtas, tehnika, laistīšanas sistēma, jāiepērk granulas u.c. Ziemā lietošana un kopšana ir bīstama un sarežģīta. Piedevām sintētisks segums ir nehigiēnisks, traumatisks un ar apšaubāmu ietekmi uz cilvēku veselību, arī pēc nolietošanas laukums būtiski apgrūtina apkārtējo vidi. Turpretī dabīgs laukums, lai arī ar īsāku sezonu un arī kopjams, ir dabīgs, uzlabo gaisu (saražo skābekli vairākiem simtiem cilvēku!), ir patīkams spēlētājiem. Skaidrs, ka arī es noteikti atbalstu labi uzbūvētu, modernu un labi koptu mākslīgo laukumu ierīkošanu. Latvijai ideāla shēma būtu – uz katriem 3-4 dabīgiem laukumiem viens mākslīgais laukums. Taču tad nepieciešama šo laukumu koordinācija un laba pārvaldība, jo mākslīgais laukums ir neatsverams sezonas sākuma un beigu spēlēm, kā arī treniņiem nepiemērotos laika apstākļos vai saudzējot zāliena laukumu pēc tā sakopšanas vai rekonstrukcijas. Vācijā un Anglijā šī attiecība ir ap 8/1. Diemžēl arī starptautiski notiek mākslīgo laukumu pastiprināta lobēšana un mūsu valsts kā jaunattīstības valsts ir lielisks mērķis šādām darbībām – mums nav pieredzes, zināšanu un esam priecīgi par visu, ko iesaka un dod par velti vai pusvelti.

Kas ir lielākās kļūdas, ko pieļauj zālienam atrodoties zem sniega, kā to vispār labāk ielaist ziemas migā?
Rudenī pļaut, kamēr aug, noecēt, savākt atkritumus un veco zāli, pareiza mēslošanas programma. Salā un sniegā nekādas kustības pa laukumu!

Kāds pašam mājās ir zālājs, perfekts vai kā galdniekiem, kad par paša rūpēties nav laika?
Man ir labs zāliens (smaida) cenšos to labi uzturēt, jo patīk, ka ir foršs.

Draugi noteikti vienmēr zvana pēc padoma, ko iesākt ar mauriņu?
Jā un tad iesaku lasīt mūsu mājas lapas vai Dārza pasaules aprīļa pielikumu, kurā esmu aprakstījis daudzas piemājas zālienam būtiskas lietas no izbūves līdz kopšanai populārzinātniskā valodā.

Kāda ir labākā augsne sporta zālienam un ar ko to mēslot?
Sporta zāliens praktiski tiek ierīkots smilts augsnē, lai nodrošinātu nestspēju un tajā pašā laikā ļoti augstu ūdens caurlaidību. Sporta zāliens jāmēslo intensīvi – labos laukumos mēslošanu veic pat padsmit reizes sezonā! Mēslojums tiek piemeklēts pēc sezonas, jo būtiski atšķiras pavasarī nepieciešamai un rudens mēslojums un pēc augsnes stāvokļa - taisām ķīmiskās analīzes, uz kuru pamata tiek izstrādāts īpašs mēslošanas plāns. 

Spēles laikā redzam, ka bieži tiek izplēsti veseli velēnas gabali, kā vislabāk to saremontēt, minēji, ka kļūdains ir priekšstats bērt melnzemi?
Labā zālienā šādi bojājumi būs retāki un mazāki – tas iespējams, ja zelmenis sastāv no atbilstošām zāliena sugām (parasti maisījums), tajā nav nezāļu, zelmenis ir spēcīgs, ar labu un dziļu sakņu sistēmu. Ja tā visa nav, tad var būt zaļš zāliens, taču spēles laikā skrienot sportistam no aizmugures uz katra soļa lec velēnas un laukums pēc pāris spēlēm ir kā cūku rakumi. Protams, šīs velēnas pēc spēles iespējami ātri jāiestiprina atpakaļ un jāpieber ar smilts/sēklu maisījumu, lai ātri aizaug un atjaunojas. Zāliens jānolaista.

Kopjot zālienus pavadi daudz laika. Nobeigumā pastāsti, kā ir ar pašu futbolu, varbūt arī pats spēlē?
Ar futbolu līdz šim esmu uz Jūs – ļoti reti uzspēlēju, pamatā ar savu puiku mājās. Televīzijā paskatos izšķirošos  mačus. Līdz ar darbošanos futbola jomā, aktīvāk interesējos par Latvijas futbola norisēm, taču brīvā laika praktiski nav. Taču veselīgu dzīvesveidu un formu uzturu vingrojot – principā sevi nodarbinu katru dienu.
  

Papildus informāciju iespējams iegūt easygreen.lv un galantus.lv sadaļā viss par zālieniem
 

Elvijs Ērglis


Komentāri (0)  |  2012-05-09 01:48  |  Skatīts: 2690x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ