Kaut arī jaunā Virslīgas biedrība vēl atrodas bērna autiņos, tās valdes locekļi jau paspējuši nākt klajā ar vairākiem mērķiem un darbiem, kas paredzēti gaidāmās sezonas ietvaros. Kā viens no galvenajiem nosaukts Latvijas čempionāta tēla atjaunošana un uzlabošana jeb kā tagad moderni teikt – rebrendings.
Sākts jau ar pirmo, kas duras acīs, proti Virslīgas logo, kura pašreizējais variants, tautā ticis, iesaukts par ripzāģi. Nākamās lietas būšot noteikumu kopums, ko komandām ielāgojot plānots ievērojami uzlabot skatītāju patiku atrasties stadionā. Protams, pie tā galvenokārt jāstrādā klubiem pašiem, taču slinkākajiem, dažu norādījumu vai pat noteikumu ieviešana būtu ļoti efektīva. Tāpat turpināsies cīņa pret mutes palaišanu laukumā, un droši vien to pašu vajadzētu darīt arī tribīnēs. Ja laukumā turēsimies robežās, bet tā malās varēs uzzināt cik dažādos veidos iespējams dēvēt cilvēka ģenetālijas nekāda uzlabojuma nebūs. Gan Uģa Bisenieka, gan Aināra Tamisāra izteiktās domas sākt viest cerību, ka Latvijas spēcīgākais futbola čempionāts (cerams, ka tiks domāts arī par 1. līgu) beidzot tiks saiņots tādā iepakojumā, kas apkārtējiem varētu šķist patīkams. Tomēr viena lieta ir, kā visu redzēs tie, kas atnāks uz stadionu, pavisam cita kā Virslīga izskatīsies to acīs, kas līdz šim Latvijas futbolam sekojuši līdz medijos. Nedrīkst aizmirst par nācējiem, taču līdzjutēji pie datoriem ir galvenā mērķauditorija, uz ko būtu jāstrādā. Futbola cienītāju mūsu valstī ir ļoti daudz, ko pierāda ne tikai profesionālu kompāniju veiktie pētījumi, bet arī cilvēku skaits, kas pēc Čempionu līgas un citu populāro valstu čempionātu spēlēm aktīvi diskutē sporta portālos. Futbola atmosfēru viņi izbauda TV ekrānā, jo, viņuprāt, Latvijas spēcīgākajā kājbumbas čempionātā tādas nav. Un tieši to būtu vēlams izmainīt. Pirmkārt, jau ar Virslīgas pasniegšanas maiņu. Līdz šim, ja futbols ticis rādīts TV vai interneta tiešraidē, fonā lielākoties redzam kokus, dzīvojamās mājas vai dzelzceļa vagonus kaut patiesībā uz spēli ieradies tūkstotis vai pat vairāk futbola mīļotāju.
Fotouzņēmuma fons nosaka daudz (Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze/f64)
Ar fotouzņēmumiem bieži vien ir vēl bēdīgāk. Tur lētuma piegarša tiek radīta pat tajos stadionos, kur skatītāju vietas atrodas abās laukuma malās. "Daugavas" stadions Liepājā ir viens no pievilcīgākajiem Latvijā, taču fotogrāfu izvietojuma dēļ uzņemtie kadri bieži vien liecina, ka tribīņu tur nav vispār. Tāpat ar Latvijas futbola izlases mājvietu – "Skonto" stadionu. Kad šajā laukumā spēlē piecpadsmit kārtējie Latvijas čempioni atvērta, ir tikai galvenā tribīne. Parasti turpat novietojas arī fotogrāfs un bildēs rodas iespaids, ka uz spēli neviens nav ieradies. Tajā pašā brīdī protokolā tiek ierakstīti pieci tūkstoši apmeklētāju. Taču ja tos neredz neviens no tiem daudzajiem, kas Virslīgu vēro tikai internetā vai avīzēs, uz spēli var ierasties kaut vai visi desmit tūkstoši. Stadioni Latvijā ir pietiekami labi, lai fotouzņēmumi izskatītos tādi, kas potenciālos skatītājus pievilinātu. "Jūrmalas pilsētas stadiona" vienīgā tribīne dizaina ziņā šobrīd šķiet ir pati modernākā un kvalitatīvākā Latvijā, taču arī tur fotogrāfs parasti sēž pie skatītājiem un varu derēt, ka dažs labs pat nezin, ka stadiona ziņā pie mums ir uzbūvēts kaut kas tik kvalitatīvs. Varbūt kāds domās kāpēc tik ļoti par to visu "ņemos"? Gluži vienkārši, izlaižam Madrides "Real" un "Barcelona" spēlēt treniņlaukumā bez skatītājiem un elektrosadales skapjiem fonā, un arī tas izskatīsies lēti. Uzreiz zudīs daļa futbola burvības un vērošana vairs nešķitīs tik interesanta. Kaut vai atceramies mūsu klubu spēles viesos, kādā no Eiropas kausu izcīņām. Kad notiekošo laukumā filmē vairākas kameras un ir mākslīgais apgaismojums uzreiz sāk likties, ka mūsējie spēlē desmit reizes labāk.
Ar pareizu rakursu arī 1. līgas spēli iespējams pasniegt efektīvi (Foto: fsmetta.lv)
Čempionu līgu taču varētu uzspēlēt arī brīvdienās pa dienu vai ne? Varētu, taču ar šo turnīru strādā iespējams labākie mārketinga cilvēki pasaulē un viņi zina, ka tumsā, laukumu apspīdot, prožektoru gaismām viss izskatās citādāk. Protams, mēs to nevaram atļauties, taču arī mēs varam piedomāt pie veida, kā futbolu pasniegt tā, lai cilvēki uz stadionu gribētu nākt ne tikai, lai dabūtu bezmaksas alu.
Aiz auss katru knipsētāju otrā laukuma pusē nenoliksim, taču ja tādi būs noteikumi, nekas cits, kā doties uz otru laukuma malu ķert kadrus neatliks. Cik zinu, tad starptautiskajos mačos fotogrāfi izvietoti aiz vārtiem, taču Virslīgas čempionātā mēs taču varētu darīt pa savam vai ne? Ar filmēšanu ir grūtāk, taču arīdzan ne neiespējami. Lai notiekošo laukumā iemūžinātu videolentē atrašanās vienā līmenī ar zemi nederēs, taču ir dažādi mazie pacēlāji un galu galā var taču izveidot speciālus podestus.
Nevajadzētu domāt, ka šādā veida aktivitātes vienā momentā diametrāli pretēji apgrieztu futbola tēlu Latvijā un piepildītu tribīnes, taču savu grūdienu tas noteikti dotu. Bez tā gan vēl ļoti daudz citu lietu, kas jaunajai Virslīgas biedrībai būtu jāpadara. Par kādu no tām iespējams jau nākamajā reizē.
Elvijs Ērglis
